Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju nozare aug straujāk ASV, ES un Ziemeļvalstis; galvenie virzītājspēki - enerģētika, robotika un aizsardzība

Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskata 2025 (Baltic Deep Tech Report 2025) dati liecina, ka četru gadu laikā šeit ir izveidojusies reģionāla ekosistēma. Tās jaunuzņēmumi ir piesaistījuši gandrīz trīs reizes vairāk finansējuma. Kopumā nozare augusi straujāk kā ASV un jebkurā citā salīdzināmā reģionā Eiropā. Turklāt Baltijas valstis arvien vairāk nostiprina savas pozīcijas kā Eiropas centrs divējāda lietojuma un aizsardzības tehnoloģijās.

Laikā no 2021. līdz 2025. gadam Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība ir pieaugusi 2,88 reizes – no 2,6 miljardiem eiro līdz 7,5 miljardiem eiro. Neviens salīdzināms reģions Eiropā šādā pašā laika posmā nav sasniedzis Baltijas valstu izaugsmes tempu. Ziemeļvalstu, Centrālās un Austrumeiropas (CEE) ekosistēmas lielākoties stagnēja, savukārt DACH reģionā - Vācijā, Austrijā un Šveicē - pieaugums bijis 1,16 reizes, neskatoties uz to, ka reģions kopumā ir divdesmit reizes lielāks. Vienīgais konkurētspējīgais reģions izaugsmes tempu ziņā bija ASV, kur zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu vērtība pieaugusi 2,26 reizes. Taču tāpat Baltijas valstis uzrāda labāku rezultātu. 

Latvijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu ekosistēmas vērtība periodā no 2021. līdz 2025. gadam pieaugusi 3,8 reizes, kas ir augstākais izaugsmes temps piecu gadu laikā visās Baltijas valstīs.

Puse no visām investīcijām jaunuzņēmumos nonāk zinātņietilpīgajos startapos

2021. gadā zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumi piesaistīja 17,5% no visa Baltijas valstīs piesaistītā jaunuzņēmumu finansējuma apjoma. Līdz 2025. gadam šis apjoms ir palielinājies līdz 49,5%. Tas nozīmē, ka gandrīz puse no visām investīcijām Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmā, nonāk zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumos. Kopumā piecu gadu periodā tie piesaistījuši investīcijas 1,87 miljardu eiro apmērā. Reģionā kopumā jaunuzņēmumos investēti 6,44 miljardi eiro.

“Zinātņietilpīgās tehnoloģijas vairs nav niša Baltijas jaunuzņēmumu ekosistēmā. Mēs drīzāk varam runāt par šādu tehnoloģiju reģiona veidošanos, ko raksturo talanta pieejamība, kapitāla efektivitāte un pieaugošs reģionālais atbalsts. Īpaši spēcīga izaugsme vērojama enerģētikas, mākslīgā intelekta un robotikas jomā, arvien vairāk arī aizsardzības un drošības jomā. Mūsu pārliecība ir vienkārša - nākamais nozīmīgo uzņēmumu vilnis ilgtermiņā būs šeit,” saka “Iron Wolf Capital” vadošais partneris Kaspars Jurģelionis (Kasparas Jurgelionis).

Iegulda vietējie

Trešais būtiskais secinājums attiecas uz kapitāla izcelsmi. 2025. gadā 84% investīciju Baltijas zinātņietilpīgajās tehnoloģijās, bija no vietējiem vai Eiropas investoriem. Tas iezīmē fundamentālu pāreju prom no ASV kapitāla, kas bija aktuāli iepriekš. Vietējās investīcijas trīs gadu laikā pieaugušas par 238%. 

Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskata dati arī liecina, ka ekosistēmā attīstās jau tur esošie spēlētāji - 2025. gadā šeit dominēja C investīciju raunds, kas veidoja 46% no visa piesaistītā kapitāla. Sākuma jeb A investīciju raunda apjoms pieauga par 79%. Tikmēr investīcijas pirmssēklas stadijas jaunuzņēmumos ir samazinājusies gandrīz uz pusi, signalizējot, ka investori koncentrējas uz jau pārbaudītiem uzņēmumiem nevis iepriekšējā tempā iegulda jaunos tirgus dalībniekos.

Pētot sīkāk vertikāles, jāsecina, ka Baltijas valstu reģionā esošo enerģētikas un programmatūras uzņēmumu vērtība katra pārsniedza 2 miljardu eiro robežu. Robotikas jaunuzņēmumu vērtība ir 1,1 miljards eiro. Veselības tehnoloģijas jaunuzņēmumu vērtība it kā ir mazāka - 476 miljoni eiro -, taču tā augusi visstraujāk piecu gadu laikā - par 497%. Tā ir nākamā vertikāle, kas potenciāli varētu pievienoties zinātņietilpīgu tehnoloģiju jaunuzņēmumu topam. 

Aizsardzība izvirzās

Aizsardzības un drošības sektors šobrīd ir kļuvis par vienu no Baltijas ekosistēmas noteicošajiem segmentiem. 2025. gadā tas piesaistījis 104 miljonus eiro 47 publiski izziņotos finansējuma raundos, veidojot 15,4% no visa finansējuma jaunuzņēmumos reģionā. Ziņojumā identificēts 271 šīs nozares uzņēmums – skaitlis, kas ir minimālā robeža, jo, ņemot vērā nozares slepenību, patieso aktivitāti nav iespējams noteikt. Pieaug arī divējāda lietojuma tehnoloģiju apjoms enerģētikā, robotikā un autonomajās sistēmās. 

“Pēdējo gadu laikā aizsardzības jaunuzņēmumu aktivitāte Latvijā ir būtiski pieaugusi, un šobrīd jau var runāt par to, ka diezgan strauji veidojas nozares jaunuzņēmumu ekosistēma. To virza gan pieaugošais pieprasījums pēc aizsardzības tehnoloģijām, gan mērķtiecīgs valsts un starptautisko iniciatīvu atbalsts, īpaši - no NATO un Eiropas Savienības. Latvijas stiprā puse šobrīd ir aktivitāte agrīnas stadijas jaunuzņēmumos - veidojas jauni uzņēmumi, komandas un tehnoloģiju virzieni, īpaši divējādā lietojuma jomā. Tas nozīmē, ka inovācijas bieži tiek attīstītas ar fokusu uz to, lai produkts būtu izmantojams gan civilajā, gan aizsardzības sektorā,” norāda “UniLab Defence” akceleratora vadītājs Andris Baumanis.

Latvijā lielākais piesaistīto investīciju raunds bijis jaunuzņēmumam “Aerones”, kam 2025. gadā izdevies tikt pie 62 miljoniem ASV dolāru. Tas veidoja 75% no visa valsts zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu finansējuma un bija viens no lielākajiem robotikas jomas investīciju piesaistes raundiem Baltijas valstīs. Igaunijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu piesaistītais finansējums nodrošināja 56% no kopējā zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumu finansējuma Baltijas valstīs - 70 no 106 investīcijām ir bijušas tieši Igaunijā bāzētos jaunuzņēmumos. Lietuvā savukārt 2025. gadā jaunuzņēmums “CAST AI” piesaistīja vienīgo investīciju, kas pārsniedza 100 miljonus eiro. C ginansējuma piesaistes raundā tas ieguva 108 miljonus ASV dolāru. Tas ir otrs lielākais investīciju raunds Lietuvas jaunuzņēmumu vēsturē. 

Pāsrakatu iespējams lejupielādēt šeit: https://www.ironwolfcapital.com/report 

Par ziņojumu
Baltijas zinātņietilpīgo tehnoloģiju pārskatā 2025 (Baltic Deep Tech Report 2025) izmantotie dati ir balstīti uz “Dealroom” patentēto datubāzi, ko papildina dati no oficiālajām ekosistēmu datubāzēm un intervijas ar ekosistēmas pārstāvjiem. Dati atspoguļo tirgus situāciju 2026. gada 17. martā. Ziņojumā iekļauti dati par 930 zinātņietilpīgo tehnoloģiju jaunuzņēmumiem Igaunijā, Latvijā un Lietuvā. Īpaša sadaļa ir veltīta Baltijas aizsardzības tehnoloģiju jaunuzņēmumiem. Pārskatā iekļauts arī ieskats Polijas aizsardzības un zinātņietilpīgo tehnoloģiju ekosistēmā.

Par partneriem, kas veidojuši ziņojumu
“Iron Wolf Capital” ir Baltijas valstīs bāzēts iespējkapitāla fonds, kas koncentrējas uz investīcijām zinātņietilpīgo tehnoloģiju, mākslīgā intelekta, kā arī aizsardzības un drošības nozaru jaunuzņēmumos. Fondam ir biroji Viļņā, Tallinā, Varšavā un Londonā. 2025. gadā fonds uzsāka savu 100 miljonu eiro “Fund II”.

“Startup Estonia” ir Igaunijas valdības iniciatīva Uzņēmējdarbības un inovāciju aģentūras paspārnē, kas attīsta Igaunijas jaunuzņēmumu ekosistēmu ar stratēģisku fokusu uz zinātņietilpīgajām tehnoloģijām un zinātnē balstītu uzņēmējdarbību.

“Startup Lithuania” ir “Innovation Agency Lithuania” nacionālā iniciatīva Ekonomikas un inovāciju ministrijas paspārnē, kas stiprina jaunuzņēmumu ekosistēmu, īstenojot stratēģiskas izaugsmes iniciatīvas un veidojot starptautiskus kontaktus.

“WALLESS” ir pilna servisa juridiskais birojs Baltijas valstīs, kas konsultē dibinātājus, investorus un uzņēmumus investīciju piesaistes jautājumos, pārrobežu darījumos un regulatīvajos jautājumos.