“Brimer” grupa Liepājas ostā ieguldīs ap 3,5 miljoniem eiro ražošanas paplašināšanā

Publicitātes attēls / “Brimer Liepaja”
Norvēģijā bāzētās “Brimer” grupas uzņēmums “Brimer Liepaja” Liepājas ostā būvēs jaunu ražošanas un administratīvo ēku, palielinot ražošanas platību par aptuveni 1600 m². Paplašināšanos virza pieprasījums pēc lielgabarīta stikla šķiedras kompozītmateriālu konstrukcijām, ko uzņēmums ražo galvenokārt jūras enerģētikai un zivju audzēšanai. Jauno ēku uzņēmums plāno nodot ekspluatācijā jau 2027. gada vasaras beigās.
Latvijā “Brimer” grupai ir divas ražotnes - Liepājā un Saldū. Liepājā pēc individuāla pasūtījuma projektē un izgatavo galvenokārt zemūdens naftas cauruļvadu aizsargkonstrukcijas un slēgtas zivju audzēšanas tilpnes. Savukārt Saldū ražo dažādus mazāka izmēra kompozītmateriālu izstrādājumus, piemēram, navigācijas bākas un smagās tehnikas detaļas, kā arī daļu no zemūdens naftas cauruļvadu aizsarg konstrukcijām. Uzņēmumi organizē arī izstrādājumu transportēšanu un montāžu.
Jaunā ēka atradīsies Liepājas speciālās ekonomiskās zonas (SEZ) teritorijā, Atslēdznieku ielā 37. Kā atklāj uzņēmuma vadītājs Gatis Ginters, tās projektēšanā, būvniecībā un aprīkošanā kopumā plānots ieguldīt aptuveni 3,5 miljonus eiro. Pēc būvatļaujas saņemšanas uzņēmums plāno sākt būvlaukuma sagatavošanu 2026. gada nogalē, bet aktīvos būvdarbus - 2027. gada sākumā.
Pasūtījumus sadalīs starp trim cehiem
Jaunajā cehā paredzēts uzstādīt tilta celtņus ar 20 tonnu celtspēju un izvietot vidēja izmēra konstrukciju ražošanu. Lielākos un smagākos izstrādājumus uzņēmums turpinās ražot pašreizējā lielajā cehā, bet mazākiem pasūtījumiem izmantos pirmo ražošanas angāru. Liepājā pašlaik saražo ap 500-700 tonnu gatavās produkcijas gadā. Pēc G. Gintera aplēsēm, 2027. gadā ražošanas apjoms varētu pārsniegt 1000 tonnu gadā.
Stikla šķiedras konstrukciju izgatavošanā uzņēmums izmanto vakuuma tehnoloģiju. “Tas ir līdzīgi kā celtniecības nozarē - katrs projekts ir citāds. Pat vienā projektā gandrīz katrs izstrādājums ir atšķirīgs, jo tas jāpielāgo reljefam uzstādīšanas vietā. Vairākus vienādus izstrādājumus ražojam reti, tāpēc ražošanas procesa automatizācija ir sarežģīta ,” skaidro Ginters. Papildu cehs ļaus uzņēmumam vienlaikus strādāt pie vairākiem dažāda mēroga pasūtījumiem.
“Brimer Liepaja” šobrīd nodarbina gandrīz 40 cilvēku. Paplašinoties ražošanai, G. Ginters lēš, ka nodarbināto skaits ražotnē varētu sasniegt 80 darbiniekus. Līdz šim uzņēmums birojam un darbinieku vajadzībām izmantojis pārvietojamo moduļu telpas, bet jaunajā ēkā līdzās ražošanas ceham būs biroji, ģērbtuves un ēdamtelpa.
Jaunajā ēkā paredzēta darba vieta arī sešiem kompozītmateriālu inženieriem, jo “Brimer” grupa apsver iespēju Liepājā izveidot specializētu kompozītmateriālu inženieru nodaļu. Tās izveide paplašinātu Liepājas ražotnes lomu grupā - lielāku daļu projektēšanas un produktu izstrādes darbu varētu veikt uz vietas, iesaistot ražošanas komandu jau risinājumu izstrādes sākumā.
Osta ļāva iegūt lielākus pasūtījumus
“Brimer” grupas ražošanas pirmsākumi Latvijā meklējami deviņdesmito gadu vidū, kad Norvēģijas uzņēmēji Saldū izveidoja uzņēmumu “Norplast” un sāka ražot stikla šķiedras laivas. Vēlāk, augot pieprasījumam pēc lielgabarīta izstrādājumiem, tostarp zemūdens cauruļvadu aizsargkonstrukcijām un zivju audzēšanas tilpnēm, uzņēmums sāka meklēt vietu ražošanai ostā. Tā kā no Saldus pa autoceļiem līdz ostai var nogādāt viengabala konstrukcijas līdz aptuveni 8,5 metru platumam, tad.lLai varētu izpildīt lielākus pasūtījumus, ražotnei bija jāatrodas pie piestātnes, kur gatavos izstrādājumus var iekraut tieši kuģī.
Izvērtējot iespējas vairākās Latvijas ostās, uzņēmums izvēlējās vienu no Liepājas SEZ pārvaldes piedāvātajiem termināļiem kurš tobrīd bija pārdošanā. Sākotnēji no tā eksportēja Saldū saražotās konstrukcijas, bet 2023. gadā Liepājā uzbūvēja pirmo, aptuveni 650 m² lielo ražošanas cehu. Tas ļāva izgatavot līdz 15 metriem platas konstrukcijas. Nākamajā paplašināšanās posmā uzņēmums ieguldīja aptuveni 2,5 miljonus eiro vēl vienā ražošanas ēkā, kuras platība ir nepilni 2000 m². Kopš 2024. gada “Brimer” grupas galvenais akcionārs ir Zviedrijas privātā kapitāla investors “Accent Equity”, kas grupu iegādājās no “Entec Group”.
Norvēģija ir galvenais noieta tirgus
Liepājā tapušās produkcijas pasūtītāji lielākoties ir Norvēģijas enerģētikas uzņēmumi, kuriem ražotne piegādā zemūdens naftas cauruļvadu aizsargkonstrukcijas uzstādīšanai Ziemeļjūrā un Norvēģu jūrā. Viena šāda konstrukcija kopā ar balastu sver aptuveni 15-20 tonnu.
Otra nozīmīga Liepājas ražotnes specializācijas joma ir slēgtas zivju audzēšanas tilpnes, kas ļauj zivis audzēt kontrolētos apstākļos. Arī šajā segmentā uzņēmums strādā ar Norvēģijas pasūtītājiem, taču piegādes sasniedz arī citus tirgus. Piemēram, viena no līdz šim Liepājā izgatavotajām tilpnēm piegādāta Saūda Arābijā.
Sadarbība ar Liepājas SEZ un LIAA
Sadarbību ar Liepājas SEZ iecerējis turpināt arī pašreizējā paplašināšanās posmā. Par jaunās ražošanas un administratīvās ēkas būvniecību “Brimer Liepaja” noslēdzis ieguldījumu līgumu ar Liepājas SEZ pārvaldi.
Kā veiksmīgas sadarbības piemēru ar valsts un pašvaldības institūcijām G. Ginters min arī Latvijas Investīciju un attīstības aģentūras (LIAA) konsultācijas par ražošanas atļaujām un normatīvajām prasībām. Viens no jautājumiem, ko uzņēmums pēdējos gados risināja kopā ar Latvijas Kompozītmateriālu asociāciju, bija pieļaujamais stirola izmešu līmenis kompozītmateriālu ražošanā. Pēc Gintera teiktā, Latvijas regulējumā bija kļūdaini norādīta mērvienība: skaitlis sakrita ar citās Eiropas Savienības valstīs noteikto, taču atšķirīgās mērvienības dēļ pieļaujamais izmešu līmenis Latvijā bija krietni zemāks. Uzņēmuma ieskatā šo prasību praksē bija teju neiespējami izpildīt. LIAA pārstāvniecība Kurzemē konsultēja uzņēmumu un asociāciju par kārtību, kādā ierosināt un virzīt grozījumus, lai šo neatbilstību novērstu.
Jauni tirgi un iespējas Latvijas ražotnēm
“Brimer” grupa šobrīd mērķtiecīgi paplašina darbību Tuvajos Austrumos un Āzijā. Lai attīstītu pārdošanu Persijas līča valstīs, 2026. gadā tika izveidota pārstāvniecība Abū Dabī. Savukārt Japānā grupas projektā jau iesaistījusies Saldus ražotnes komanda, kas piedalījās sauszemes zivju audzēšanas sistēmas montāžā.
Vērtējot grupas attīstību Latvijā, G. Ginters kā vienu no priekšrocībām izceļ abu ražotņu sadarbību lielgabarīta kompozītmateriālu konstrukciju pasūtījumu izpildē. Liepājā koncentrējas uz lielo konstrukciju izgatavošanās, savukārt Saldū - dažāda izmēra plašāka spektra produkcijas ražošanā. Tuvākos tiešos konkurentus šajā ražošanas segmentā uzņēmums saskata Lietuvā, Klaipēdas ostā un Polijā.
“Ja projektam vajadzīga montāžas brigāde, varam to nosūtīt no Saldus vai Liepājas uz Norvēģiju vai citu valsti, kur jāuzstāda izstrādājums. Tā katram pasūtījumam varam piesaistīt vajadzīgos speciālistus no vairākām ražotnēm,” galvenās priekšrocības skaidro G. Ginters.
Grupai apgūstot jaunus tirgus, G. Ginters saskata iespēju paplašināt arī Latvijas ražotņu specializāciju. Viens no virzieniem ir kompozītmateriālu konstrukcijas vietām, kur jūras gultnē krustojas kabeļi vai cauruļvadi. Piemēram, konkrētajai uzstādīšanas vietai pielāgoti balsti ļauj kabeļus izvietot dažādos augstumos, lai tie savstarpēji nesaskartos. Šādu risinājumu izstrādē Liepājas komanda var izmantot pieredzi, kas jau uzkrāta, ražojot zemūdens cauruļvadu aizsargkonstrukcijas.